5.2.3 Elektrodroßîba
a) Pirms darba uzsåkßanas pårbaudiet, vai apstrå-
des zonå neatrodas nosegtas elektroinstalåcijas,
gåzesvadi un üdensvada caurules. Lietojiet ßim
nolükam, pieméram, metåla detektoru. Iekårtas
åréjås metåla da¬as var vadît novadît uz iekårtu sprie-
gumu, pieméram, no nejaußi aiz˚erta elektriskå vada.
Tas ir saistîts ar nopietnu elektrotraumu risku.
b)Regulåri pårbaudiet instrumenta energoapgådes
vadu un nepiecießamîbas gadîjumå nodotiet to ser-
tificétam speciålistam laboßanai. Regulåri pår-
baudiet pagarinåtå ju vadus un, ja tie ir bojåti,
nomainiet tos. Nepieskarieties pagarinåtåjam vai
energoapgådes vadam, ja tas darba laikå tiek
bojåts. Atvienojiet instrumentu no elektroapgådes
tîkla. Baroßanas kabe¬u un pagarinåtåju bojåjumi var
k¬üt par céloni elektrotraumåm.
c)Tådé¬ ik péc kåda laika, galvenokårt tad, ja bieΩi
tiek apstrådåti vadîtspéjîgi materiåli, lieciet netîros
instrumentus pårbaudît "Hilti" apkalpoßanas die-
6. Lietoßanas uzsåkßana
-NORÅDÈJUMS-
Tîkla spriegumam jåatbilst uz instrumenta datu
plåksnîtes norådîtajiem datiem.
6.1 Aizsargapvalka noñemßana
lv
1. Atvienojiet instrumentu no elektroapgådes tîkla.
2. Starp instrumentu un aizsargapvalku esoßajå atstarpé
ievietojiet parastu skrüvgriezi un, to pagrieΩot, atvieno-
jiet aizsargapvalku.
3. Velciet aizsargapvalku uz priekßu, nost no instrumenta.
6.2 Ìeneratora vai transformatora izmantoßana
Ío instrumentu var darbinåt ˙enerators vai celtniecîbas
transformators, ja tiek ievéroti ßådi nosacîjumi:
– Maiñstråva ar izejoßo jaudu vismaz 2600 W.
– Darba spriegumam vienmér jåbüt +5 % un –15 % attiecîbå
pret nominålo spriegumu.
7. Lietoßana
Nostipriniet apstrådåjamo priekßmetu. Apstrådå-
jamå priekßmeta nostiprinåßanai izmantojiet
klipßus vai skrüvspîles. Íådi tas büs droßåk
un stabilåk novietots nekå tad, ja to turésiet rokås, un Jums
abas rokas büs brîvas instrumenta lietoßanai.
Skrüvéjot var atdalîties materiåla da¬iñas.
●
Atlecoßås materiåla da¬iñas var savai-
●
not acis.
Lietojiet aizsargbrilles.
●
124
Printed: 08.07.2013 | Doc-Nr: PUB / 5070743 / 000 / 01
-UZMANÈBU-
nestå. Uz instrumenta åréjås virsmas esoßie putek¬i,
kas gal venokårt ir uzkråjußies no vadîtspéjîgiem mate-
riåliem, vai mitrums nelabvélîgos apståk¬os var izraisît
elektrisku triecienu.
5.2.4 Darba vieta
a)Rüpéjieties par labu apgaismojumu darbavietå.
b)Nodroßiniet darba vietå labu ventilåciju. Nepietie-
kama ventilåcija darba vietå var k¬üt par céloni putek¬u
izraisîtiem veselîbas traucéjumiem.
5.2.5 Personåla aizsardzîbas aprîkojums
Instrumenta lietotåjam un tuvumå esoßajåm personåm
darba laikå jålieto atbilstoßas aizsargbrilles un skañas
slåpétåji.
Lietojiet aizsargbrilles
– Frekvence 50–60 Hz; nekad virs 65 Hz.
– Automåtisks sprieguma regulators ar iedarbinåßanas pasti-
prinåtåju.
Nekad vienlaikus ar ˙eneratoru vai transformatoru nedar-
biniet arî citas ierîces. Citu instrumentu ieslégßana un izslégßa-
na var izraisît sprieguma pazeminåßanos vai pårspriegu-
mu, kas var bojåt instrumentu.
6.3 Jostas å˚a piestiprinåßana/noñemßana (SD2500)
6.3.1 Piestiprinåßana
Jostas å˚i piestipriniet ar skrüvi.
6.3.2 Noñemßana
Izñemot skrüvi, atvienojiet jostas å˚i no instrumenta.
7.1 Reversa/aversa slédzis
Ar reversa/aversa slédzi var izvéléties instrumenta uzga¬a
rotåcijas virzienu. Iekßéjås aizsardzîbas mehånisms izslédz
iespéju pårslégt rotåcijas virzienu motora darbîbas laikå.
– Pårslédziet reversa/aversa slédzi pa labi (instrumenta
darbîbas virzienå) = reverss.
– Pårslédziet reversa/aversa slédzi pa kreisi (instrumenta
darbîbas virzienå) = averss.
7.2 Ieslégßana un izslégßana
1. Iespraudiet kontaktdakßu kontaktligzdå
2. Lénåm nospiediet iesl./izsl. slédzi. Tådå veidå ir iespé-
jams pakåpeniski izvéléties apgriezienu skaitu no 0 lîdz
maksimålajam åtrumam.
Lietojiet skañas slåpétåjus