Bosch Professional GDS 18 E Manual Original página 197

196 | Latviešu
Griešanās ātruma regulēšana
Instrumenta griešanās ātrumu var regulēt bez-
pakāpju veidā, mainot spiedienu uz ieslēdzēju 5.
Viegli nospiežot ieslēdzēju 5, darbvārpsta sāk
griezties ar nelielu ātrumu. Palielinot spiedienu,
pieaug arī griešanās ātrums.
Griešanās ātruma izvēle
Ar regulatoru 6 lietotājs var izvēlēties
instrumenta griešanās ātrumu. Tas iespējams arī
instrumenta darbības laikā.
Norādījumi darbam
Pirms elektroinstrumenta apkopes vai
apkalpošanas izvelciet tā elektrokabeļa
kontaktdakšu no barojošā elektrotīkla
kontaktligzdas.
Kontaktējiet darbinstrumentu ar uzgriezni
vai skrūvi tikai laikā, kad elektroinstruments
ir izslēgts. Rotējošs darbinstruments var no-
slīdēt no skrūves galvas.
Griezes moments ir atkarīgs no triecienu fāzes
ilguma. Maksimālais iegūtais griezes moments
triecienu fāzes laikā veidojas kā visu atsevišķo
griezes momenta impulsu summa. Maksimālais
griezes moments tiek sasniegts pēc 3–5 sekunžu
ilgas triecienu fāzes. Paejot šim laikam, skrūvju
pievilkšanas moments pieaug tikai nedaudz.
Taču jūtami silst instrumenta pārnesuma
korpuss.
Piezīme. Sekas pārlieku stiprai instrumenta
sakaršanai ir paātrināta triecienmehānisma daļu
dilšana un palielināts smērvielu patēriņš.
Katram triecienu fāzes ilgumam atbilst noteikts
skrūvju pievilkšanas moments. Lai noteiktu
skrūvju pievilkšanas faktisko momentu, jālieto
īpaša atslēga griezes momenta mērīšanai.
1 609 929 Y31 | (8.2.11)
Cieti, atsperīgi un mīksti skrūvju savienojumi
Izmērot griezes momentu, kas veidojas triecienu
fāzes laikā, un ievietojot iegūtās vērtības
diagrammā, veidojas raksturlīkne, kas ilustrē
skrūvēšanas procesu. Raksturlīknes augstums
atbilst maksimālajam iegūtajam griezes
momentam, bet raksturlīknes stāvums parāda,
cik ilgā laikā šis moments tiek sasniegts.
Griezes momenta izmaiņu raksturu nosaka šādi
faktori.
– Skrūvju vai uzgriežņu cietība
– Starpliku elementa veids (paplāksne,
atsperpaplāksne vai blīve)
– Saskrūvējamo materiālu cietība
– Smērvielu klātbūtne skrūvju savienojumā
Atbilstoši minētajiem faktoriem, izšķirami šādu
tipu skrūvju savienojumi.
– Ciets savienojums veidojas, sastiprinot
metālu ar metālu un kā starpliku elementus
izmantojot paplāksnes. Maksimālais griezes
moments tiek sasniegts pēc samērā neilgas
triecienu fāzes (stāva raksturlīkne). Nevajadzī-
gi ilga triecienu fāze kaitē instrumentam.
– Atsperīgs savienojums veidojas, sastiprinot
metālu ar metālu, taču kā starpliku elementus
izmantojot atspergredzenus, plakanas
atsperpaplāksnes, sprostpaplāksnes, kā arī,
lietojot skrūves un uzgriežņus ar konisku sēžu
vai pagarinošos elementus.
– Mīksts savienojums veidojas, sastiprinot, pie-
mēram, metālu ar koku vai kā starpliku
elementus lietojot svina vai šķiedru materiāla
paplāksnes.
Elastīgam vai mīkstam skrūvju savienojumam
maksimālais skrūvju pievilkšanas moments ir
mazāks, nekā cietam skrūvju savienojumam. Taču
triecienu fāzei jābūt ievērojami ilgākai.
Bosch Power Tools