Uzpildes Un Recirkul Cijas Proced Ra - SORIN GROUP Dideco KIDS D101 Instrucciones Para El Uso

arteri lajai izejas atverei.
Modelis [A], ATV RT SIST MA:
Venozo paraugu emšanas vieta (14. atsauce) atrodas uz rezervu ra venoz s
ieejas konektora
8) NOSL DZIET ATT R ŠANAS/RECIRKUL CIJAS CAURUL TI
Pirms uzpild šanas aizveriet skavu uz att r šanas/ recirkul cijas caurul tes
(7.atsauce) starp oksigen cijas moduli un venozo rezervu ru
9) G ZES PIEVADA PIEVIENOŠANA
No emiet za o uzmavu no g zu ievada konektora, kas apz m ts k „GAS
INLET" (3.atsauce) un pievienojiet 1/4" g zes pievadu. G zes padevei j notiek
caur piem rotu gaisa/sk bek a mais t ju, piem ram, „Sechrist" (pieg d SORIN
GROUP) vai caur sist mu ar sader g m tehniskaj m raksturpaz m m. Pie „GAS
ESCAPE" konektora (4. atsauce) var pievienot kapnogr fu.
10) G ZVEIDA ANEST ZIJAS VIELAS
Oksigenatoru var izmantot kop
izoflur nu un sevoflur nu, izmantojot piem rotu narkozes g zu iztvaic t ju.
Ja tiek izmantoti š di tvaikveid gie anest zijas l dzek i, j em v r vair kas g zu
nopl des iesp jas no oksigenatora.
Pacientam ievad to anest zijas l dzek u izrakst šanas k rt ba, koncentr cija un
monitorings ietilpst rst još
Vien g s piem rot s g zveida anest zijas vielas ir izoflur ns un
sevoflur ns
Izmantotaj m tvaikveid go anest zijas l dzek u g zu nopl des nov ršanas
metod m nevajadz tu nek d veid paaugstin t vai pazemin t spiediena
l meni oksigenatora š iedr s.
- Sist ma „G ZU NOPL DE" ir izstr d ta t , lai nov rstu jebk du g zes
izvadatveres blo šanas risku; š da blo šana var tu izrais t t l t ju
gaisa nok šanu asi u nodal jum .
- Nek d gad jum nenosprostojiet g zu nodal juma
atveres (4.atsauce)
- SORIN GROUP ITALIA iesaka uz arteri l s caurul tes izmantot burbu u
uztv r ju jeb filtru, lai samazin tu embolu nok šanas risku pacientu
asin s.
F. UZPILDES UN RECIRKUL CIJAS PROCED RA
Uzpildei nelietojiet spirtu saturošus š dumus š di š dumi var trauc t
oksigen cijas modu a norm lu darb bu
1) G ZES PL SMAI J B T IZSL GTAI
2) OKSIGENATORA RECIRKUL CIJAS/ATT R ŠANAS
CAURUL TEI J B T NOSL GTAI
P rbaudiet, vai skava, kas atrodas uz oksigenatora recirkul cijas/att r šanas
caurul tes, ir aizv rta.
3) IZOL JIET VENOZO REZERVU RU NO OKSIGEN JOŠ
MODU A
Aizspiediet venoz s atteces caurul ti, venoz rezervu ra izvades caurul ti un
oksigenatora arteri lo izvades caurul ti.
4) P RBAUDIET SILTUMA APMAIN T JU
Atk rtoti p rbaudiet siltuma apmain t ja darbsp ju, seviš i – iesp jam s dens
nopl des.
5) VENOZ REZERVU RA PIEPILD ŠANA
Nostipriniet ar droš bas stiprin jumiem visas ats kšanas caurul tes, kas
savienotas ar venozo rezervu ru. Uzpildiet venozo rezervu ru ar pietiekošu
š idruma daudzumu, lai ieg tu pl noto hematokr ta l meni, emot v r , ka:
- oksigenatora statiskais uzpild šanas tilpums ir 87 ml
- 1/4" caurul tes ietilp ba ir 32 ml/m;
- 3/8" caurul tes ietilp ba ir 72 ml/m.
6) UZPILDIET OKSIGENATORU UN KONT RU
Spiediena l menis oksigen još
p rsniegt 100 kPa (1 bar / 14 psi).
No emiet skavu pie venoz rezervu ra izvadatveres.
Iesl dziet arteri lo s kni, lai uzpild tu oksigen jošo moduli. Maksim l pl sma
nedr kst p rsniegt 200 ml/min.
7) ATVERIET ATT R ŠANAS / RECIRKUL CIJAS CAURUL TI
92
ar gaistošajiem anest zijas l dzek iem
rsta atbild bas sf r .
modu a asi u nodal jum
Kad oksigenatora modulis ir uzpild ts l dz pusei, atveriet skavu uz
att r šanas/recirkul cijas caurul tes un pabeidziet oksigen još modu a uzpildi.
Š d st vokl asinis cirkul nosl gt lok no modu a uz venozo rezervu ru.
8) ATVERIET VENOZO UN ARTERI LO CAURUL TI
No emiet skavu no venoz s un arteri l s caurul tes un palieliniet pl smu l dz
2500 ml/min.
9) ATT RIET OKSIGENATORU UN CIRKUL CIJU NO GAISA
BURBU IEM
Šaj posm ir svar gi p rbaud t oksigenatoru un visu cirkul ciju, lai likvid tu
mikroburbul šus vis
Vismaz 5 min tes ir j uztur maksim lais asins pl smas trums, lai viss
gaiss tiktu likvid ts.
10) PARAUGU EMŠANAS SIST MAS UZPILDE
A/V paraugu emšanas sist mas uzpilde notiek autom tiski, kad arteri lo,
venozo un galveno nosl gšanas kr nu rokturi ir pagriezti kolektora piek uves
atveru virzien , aujot uzpildes š dumam pl st no arteri l s izvadatveres uz
venozo rezervu ru.
11) SAMAZINIET ARTERI LO PL SMU
Kad cirkul cija ir atbr vota no gaisa, var samazin t arteri lo pl smu l dz 200
ml/min., lai autu š idrumam atk rtoti izpl st pa atv rto att r šanas/recirkul cijas
caurul ti.
12) NOSL DZIET VENOZO UN ARTERI LO CAURUL TI
Nosl dziet venozo un arteri lo caurul ti.
- Uzpild šanas un burbu u att r šanas laik arteri lais-venozais kont rs
j tur vismaz 30 cm augst k par oksigenatora arteri lo izeju
- Uzpildes un burbu u att r šanas laik neizmantojiet puls jošu pl smu.
- SORIN GROUP iesaka izmantot s kšanas
meh nismu, lai var tu l n m samazin t vai aptur t arteri lo pl smu.
- Lietojiet s k a iesl gšanas/izsl gšanas sl dzi tikai tad, kad s k a
r j s pieejas trums ir sasniedzis nulli.
- Neizsl dziet sildier ci-dzes t jier ci, ja ir aizspiestas oksigenatora
modu a asi u iepl des un izvades caurul tes.
- Pirms m ksl g s asinsrites s kšanas p rbaudiet, vai sist m
ievad ta pareiz antikoagulanta doza.
- Lietot jam pirms m ksl g s asinrites procesa s kšanas ir j p rbauda,
vai oksigenator un kont r nav palicis gaiss.
G. M KSL G S ASINSRITES S KŠANA
1) ATVERIET VENOZO UN ARTERI LO CAURUL TI
Vispirms no emiet skavu no arteri l s caurul tes, p c tam – skavu no venoz s
caurul tes. S ciet m ksl go asinsriti ar asins pl smu, kas atbilst pacientam
izm ram.
Nep rtraukti sekojiet l dzi asins l menim venozaj rezervu r .
2) P RLIECINIETIES, KA SILTUMA APMAIN T JS
FUNKCION PAREIZI
P rbaudiet venozo un arteri lo asi u temperat ru.
3) PIEM ROTAS G ZES PL SMAS IZV LE
Ieteicam g zu/asins pl smas attiec ba normotermijas apst k os ir 1:1 ar FiO
no 80 l dz 100%.
- Vienm r uzs kiet g zu pl smu p c asins pl smas. Ja apst jas s knis,
pirms asins pl smas aptur šanas apturiet g zu pl smu.
- M ksl g s asinsrites laik g zu sins pl smas attiec ba nekad nedr kst
p rsniegt 2:1. T sauktais „slapjo plaušu" sindroms var rasties, ja
mikroporu smalko š iedru oksigenators tiek lietots ilgstoši un ja
pazemin s temperat ra. Ja ilgstošas oksigenatora lietošanas laik tiek
konstat ta ar g zes apmai as pasliktin šanos saist ta
kondens cija, 10 min tes palieliniet g zu/asins pl smas attiec bu l dz
4:1.
- Spiedienam asi u nodal jum vienm r j b t augst kam par spiedienu
g zes nodal jum . Tas pal dz nov rst g zu embolus, kas var par d ties
asi u nodal jum .
- Kad uzpildes proced ra ir pabeigta, p rliecinieties, ka g zes pl sma
nedr kst
k du laiku pirms proced ras s kuma ir izsl gta.
4) ASINS G ZU MONITORINGS
Dažas min tes p c m ksl g s asinsrites darb bas s kuma izm riet g zu saturu
venozaj s un arteri laj s asin s. Atkar b no ieg taj m v rt b m noregul jiet
attiec gos parametrus š di:
Augsts pO
LV – LATVISKI
rpus erme a asinsrites sist m .
Samaziniet FiO
2 2
truma kontroles
ir
2
dens